sev un savējiem

Rīts vienreizējs! Laikam jau atkārtojos katru rītu, bet te tie kalni ar roku sasniedzami! Kā bērns piespiežos ar pieri pie loga un skatos uz kalniem kā mākonis uzsēžās uz kalna kores un pārplūst lēnām pāri! Nebeidzu skatīties un brīnīties!

Apkārt kalni 2500 metru augstumā!

 

Šodienas TOP vārds: ĀRPRĀC, ĀRPRĀC, cik skaisti! 

Pēc rīta pastaigas saprotu, ka esam pie kārtējā Austrijas slēpošanas kūrorta – HochZeiger. Kam man Zugspitze, ja ir Austrija ar vēl augstākām 100 kalnu grēdām un tepat pie mājas!

Ceļojuma plānā ir rakstīts kalnā kāpšana. Sacīts, darīts!

Gatavojam līdzi mantas un sviestmaizes, jo nezinām, cik tālu uzkāpsim ar vienu mazo ratiņos – visam jābūt līdzi! 
Vecākais dēls tikmēr spēlē basketbolu un, kamēr ieskrējis mājās dalās savos iespaidos, tā skatos gar mājas logu bumba ripo no kalna lejā! O, izrādās mūsējā!

Tas tik bija skats kā viens deso pa ielu un pēc tam pa pļavu lejā! Paveicās, ka pļavas ieplakā bumba apstājās!;)

NB! Neko Alpos nevar atstāt nepiesietu!:) 

 
Trīs lietas, labas lietas! Ar trešo piegājienu dodamies kalnos un ceram uz labiem skatiem bez miglas un lietus! 
Kāpšana kalnā ar ratiņiem – tik mēs tādi trakie – citus nesastopam! Gājēju takas neizmantojam, jo kas zina, cik tālu tiksim mežā ar ratiem – dodamies pa ceļu! 
Augšup praktiski nerunājam, jo ceļš ir stāvs un taupam spēkus. Nav nemaz viegli un esmu atkal atbilstošā kalnu kāpšanas tērpā – svārkos un iešļūcenēs;) 

Pirmais pit-stops jau pēc 20 minūtēm un sēžam nost uz soliņa. Katrs nākamais soliņš arī tiek notestēts!  

Ratiņi + stāvs kalns = īsts izaicinājums!
Cenšos vīru nomainīt, kad vien ļauj, jo dikti spirinās pretim! Tieku pie ratu stumšanas ik pa laikam, bet labāk nebūtu prasījusi! Tomēr spītīgi cīnos un stumju ratus augšup!

Cepuri nost vecākajam dēlam – bez liekas čīkstēšanas kāpj un kāpj, tik nebeidzamais jautājums gan kā ieķērusies platē griežās: “Cik vēl tālu? Cik vēl ilgi?” Atbilde viena: “Nezinu!” Tiešam nav ne jausmas!

Ko pats pievari, tas ir to vērts! Daba varena, ik pa līkumam tik noelšos par skaistumu visapkārt! Spiežu foto pogas un liekas, ka visas bildes beigās būs vienādas!;) KALNI, KALNI un KALNI!
400 metrus uzkāpām pa n-tajiem serpentīniem un top pikniks 1800 metru augstumā, kur atrodam mazliet lēzenāku pļaviņu. Mazais ik pa laikam pazaudē līdzsvaru, bet nu pieturu, lai kā bumbiņa nenoripo lejā!  

Manī pamostās gurmāns un aizejam uz kalna kafejnīcu! Kafija ar toffee liķieri un ābolu strūdeli ar putukrējumu & saldējumu! ŅAMMA! 

Un kāda porcija! Pirmā doma, ka es to lielo zupas šķīvi ar saldo kaudzi nepievārēšu! Tomēr, ja kalnā tiku, tad saldais ir viens nieks! Ģimenei jau neprasīšu palīdzību, viņiem jātiek galā ar saviem saldajiem gigantiem!   

 Ja nav ACTION, tad tas nav ceļojums! Lejā iešanai nolemjam izmēģināt vismaz vienu posmu pa short-cut ceļu (īsāko gājēju ceļu!) Sākumu redzam, izlemts! Ejam! 

Viesi no kafejnīcas noskatās uz dullajiem ar ratiņiem. Pašiem smiekli, ka labi nebūs – būs kā Rodas salā! (Kā-tas ir atsevišķs stāsts! Tik tētis šodien noprasīja zvanot, vai bija trakāk kā Rodā! Tā ir mūsu action mērraukla ;)

Tomēr nebija tik traki, manuprāt, bet vīrs nepiekrita turpināt short-cut ceļu;)

Taka kā jau taka, vienos līkločos ar akmens izcilņiem un koka saknēm! Grūtākos posmos tomēr nesām abi ratus, ejot un mēģinot, pašiem vēl nenoslīdēt lejā kaut kur neaizķeroties!  

Mazais ratos it kā raud vai kā, bet beigās tik saprotu, ka smejās kā vecāki viņu kā karali no kalna nes lejā!;) Jautri viņam, jautri mums!

Noiets un 30 minūtes no sākotnējā laika saīsināts! DAS IST ÜBER SUPER!  

Trekings skaists, sajūtas kalnos dievīgas! Pa ceļam ēdam Tiroliešu avenes, meža zemenītes un veldzējamies kalna avotā, kas mums seko serpentīna ceļos! Visas bildes zemāk – skaties tālāk!;)

ZĪDAINIS Trekings ar ratiņiem izdevies! Varējām jau iet ar slingu, bet, mūsuprāt, mazajam ratos būtu ērtāk un mums arī vieglāk!

HOCHZEIGER KŪRORTS Nav nekāds slavenais kūrorts, bet nu 2500 metri arī nav maz, salīdzinot ar Gaiziņa 311,5 metriem. Pacēlājs atrodas tikai 500 metru attālumā no mūsu apartamenta, bet pie paša pacēlāja ciematā Liss ir vairākas viesnīcas un pansijas.
Jau izpētīju slēpotājiem svarīgāko – 4 pacēlāji nav daudz, augstums pietiekošs un droši vien piemērots kūrorts, kas bēg no pūļiem kā Serfaus, Ischgl, Bad Gastein, Zel am Zee…+ tuvu Insbrukai! Vakaros nav nekā diži daudz, ko darīt – vismaz vasarā viss ir izmiris!;)

AUSTRIEŠI PAR HITLERU pēc Ērgļa ligzdas apmeklējuma, rodas jautājumi vietējiem.

Vācieši nerunā, Austrieši jau runātīgāki! 

Izrādās tikai ap 90′ vai tūkštošgadi sāka arī skolā mācīt pareizo vēsturi, jo līdz tam daudzi fakti bija izņemti no vēstures grāmatām! Tāpat kā mums, kad mācījāmies skolā vēsturi no PSRS skatu punkta, nevis no Latvijas.