8.diena esam latviešu namā Freiburgā + apkārtnes izpētīšana

8.diena SHOPPING – SCHLOSSBERG – TOTDNAU ŪDENSKRITUMS ~ 35 km attālumā

Pamostos jau pirms 07:00. Sadzīviskās skaņas, soļi un balsis koridorā pamodina, mazliet pietrūkst privātuma.
Par latvisko nakstmītni vēlāk! Mazliet jāizprot un jānodala savas izjūtas & bērnības atmiņas!

IEPIRKŠANĀS laikam nedotos uz veikaliem, ja vienam rīt nebūtu dzimšanas diena! Nepieciešama dāvana un atpakaļceļā mums jāieliek nododamajā somā daži kilogrami kaut kā! Lai arī turpceļā atbraucām katrs tikai ar 4 kilogramiem lietu, ko tur varētu salikt nav ne jausmas! Būs jāpadarbojās veikalos!;)

Freiburgā ir ne tikai latvieši, bet arī krievi, kuri te dzīvo jau ap 25 gadiem! Kaut kā nebiju dzirdējusi, ka “perestroikas” laikā arī krievi no Krievijas emigrēja! Nejauši satikām vienu babuļu, kura no sākuma šausminājās, ko mēs te atbraukuši dzīvot! Latvijā taču ir labāk un mums ir labāki produkti! Tas priecē! 

Iepirkšanās visu dienu laikam nav domāta mūsu ģimenei! Launagā tiku pie vienas mazas bulciņas, lai arī prasīju vīra kungam siera kūku! Bulciņa tik maziņa vai arī maza kafijas tasīte!;)) Būs kādu mēnesi jāēd tikai rīsi, lai to bulciņu izdzītu!;)



Kas tā par dienu bez pastaigas! 

SCHLOSSBERG Braucam meklēt torni, kuru ievēroju Freiburgas TOP apskates vietās. Precīza adrese nav, braucam mazliet uz čuju! Uzrunātā vāciete apstiprina mūsu uzņemto kursu un vēl izstāsta, ka tālāk kalnā nevar braukt, bet mazliet tomēr var, ja brauc uz kalna restorānu un pa kluso noliek mašīnu! Mums 2 x nekas nav jāsaka – iebraukšanas zīmes parkā nemanāmi ignorējam!;)
Tornis – izstaigājām meža takas un no torņa ne miņas! Par pils parku informācija tikai vāciski, tik paši izanalizējam, kas te ir noticis pēc bildēm! Veidojam savu pils vēsturi!

JĀ! Starp kokiem ieraugu panorāmas torni, jo norādes uz to nav!
Beidzot! Kāds blakus tik nosaka, jo pastaiga pa mežu kā Gaujas nacionālajā parkā patīk tikai vecākiem! 

Esam uzkāpuši kalnā un atraduši torni! Tik vien kā tornis no maija ir slēgts! ;)))

  

TOTDNAU ŪDENSKRITUMS Diena par garu! Braucam vēl uz augstāko ūdenskritumu Vācijā – 97 metri augsts.
Prom no pilsētas un ainavas atkal lieliskas – perfektie vācu lauki un kalni! 

Ūdenskritums jauks, bet nav Niagāras ūdenskritums! Ko tik vēl ne? ;) Lai ūdenskritumu padarītu nozīmīgāku un uzreiz nebrauktu prom, pieliekam pūles un uzkāpjam 100 metrus pa stāvām kāpnēm līdz ūdenskrituma augšai – savi spēki pielikti un gandarījums uzreiz lielāks! 

Ūdenskrituma samaksa pēc brīvprātīguma principa – var iemest naudu kastītē. Uzrakstu redz retais! 500 metru gājienam izskatās atkal neesam kārtīgus apavus uzvilkuši – vācieši ekipipējas pa nopietno! 

FREIBURGA esam jau te otro dienu un pilsētu tik redzam vai nu braucot pa mašīnu, vai arī no kalna augšas. Pilsēta kā pilsēta, tramvaji, autobusi, dažādi mikrorajoni, bet nu jādodas uz vecpilsētu. Varbūt tur atklāsim īsto Freiburgas sirdi!

Vakars, viss jau slēgts un dodamies uz vecpilsētas pusi. Esam redzējuši garāmbraucot vecu ieejas arku, tad tur kaut kam jābūt! Staigājam pa ielām gar slēgtajiem veikaliem un nav nekā! Kartes nav;) Protams esam bez tām!;) Pajautājam vietējiem, kur vecpilsēta, jo vecās baznīcas tornis arī pazudis no mūsu redzeslauka.

“Kur atrodas vecpilsēta?” Izrādās mēs jau tur esam, jo kara laikā viss esot nobombardēts un tagad viss ir uzcelts pa jaunam!
Un arī baznīca paveras jau aiz šķērsielas! Beidzot esam noķēruši Freiburgas šarmu – baznīcas laukums ar kafejnīcām sveču gaismā, mazās ieliņas, kas vijas ap galveno laukumu.  

Man tāāā patīk pilsētas vakaros, kad viss izgaismots! Tad jebkas un jebkur var būt skaists un romantisks!
Baznīca no ārpuses izskatās varena! Arka maģiski augsta un liela. Baznīcā tiekam tikai pēc pastaigas, kad atkal nejauši esam nonākuši laukumā. Tikko ir beidzies koncerts un dzirdami aplausi. Visi plūst ārā no baznīcas un mēs izmantojam mirkli, lai dotos pretējā virzienā – iekšā! 

Vīrs, lasot blogā iepriekš ierakstu par baznīcām, tik nosaka, ka tiešām mēs ieejam baznīcās, esot ārzemēs, bet mājās – tur laikam tā ikdiena ierauj, ka neredzi, kas notiek apkārt! VIŅŠ LASA MANU BLOGU! ;) Nu labi, es viņam iedodu izlasīt!;))))

Neparasti, ka viss apkārt kara laikā tiek nopostīts, bet baznīcas gan te, gan pie mums stāv jau no 12.gadsimta! Baznīcas, lai vai kādā reliģijā ir TABU pat ienaidniekam!

Radās mājas darbs! Uzzināt, kāpēc pie katedrāļu sienām augšā vienmēr ir kliedzošie zvēri! Laikam kaut kā neesmu tikusi uz šo kultūras vēstures stundu! PALDIES lieliskajai skolotājai, jo vēl joprojām atšķiru doriešu, joniešu un korintiešu laika kollonas!

NAKTSMĪTNE esam latviešu namā Freiburgā, kuram Facebookā seko daudzi, jo priecājās par savējiem vai arī te jau ir viesojušies!

Te atgriežos mazliet savā bērnībā! Kad bērnībā ar vecākiem dzīvojām kopmītnē, kur koridora galā bija kopīga virtuve un duša ar kaimiņiem!
Pa ceļam izstāstīju par to dēlam un viņš pateica teikumu, kas ļoti aizķēra! “Un es TE svinēšu savu dzimšanas dienu!” Ko es esmu izdarījusi! Ne viņam, jo latviešu namā viņam patīk, satiek citus latviešu bērnus ar kuriem pārrunā gudrās bērnu tēmas! Bet sev! Sev es uzplēsu kaut kādu sen neizsāpētu sāpi par mājām, savām mājām!

Vienkārši pietrūkst privātums, mazliet pietrūkst! Iepriekš visur mums ir bijušas terases – JĀ! esmu sapratusi, ka ceļojot man nepieciešama ainava, no rīta izdzert kafijas krūzi uz terases vai balkona! ATDZĪSTOS! Esmu skatu gurmāne!

Pirmā nakts un rīts ir pagājis un varu teikt, ka šeit ir viesmīlīga gaisotne – apkārt sajūti latvisko un pastaigas teritorija vien 5 hektāru lielumā!
Māja atrodas kalnā, kur tālāk atrodas tikai mežs un uzkalnā lielisks skats uz pilsētu! Var sēdēt uz soliņa un lūkoties saulrietā lejā uz pilsētu!
Vecpilsēta atrodas ~ 5 kilometru attālumā un tur labāk doties ar mašīnu, jo ceļš ir tik līkumains un kalnains, ka atpakaļceļā tiešām būtu ilgi jāiet mājās!
Neierasti satikt & dzirdēt tik daudzus latviešus!

Visā būtībā apsveicami, ka jau praktiski trešajā paaudzē māja kalpo latviešiem un cenšas saglabāt iedibinātās tradīcijas! Tagad tikai mazliet citādāk, pārtopot par mazu viesnīciņu, kur uz spilvena Tevi sagaida “Laimas” konfekte un virtuvē uz galda stāv pļavu puķu pušķis + latviski runājoši saimnieki! 

ISTABAS – istaba ir ar augstajiem griestiem un mazu izlietnīti stūrī + katrā stāvā ir kopēja mājīgā virtuve un kopējas labierīcības! Viss sakopts un tīrs!
Ir dažādas istabas – viena liela istaba visiem, divvistabu un arī izrādās arī ar sanmezglu. Namā nav tikai latvieši, bet dažkārt iemaldās angļi, itāļi un arī vācieši.

Istaba + virtuve + labierīcības, ja būtu katram atsevišķi, tad laikam nebūtu, ko piebilst!


Es zināju uz ko dodos, bet ceļojuma laikā laikam biju piemirsusi. Tomēr šai mājai ir cita būtība un vērtība, to arī otrajā dienā saprotu, kad ieraugu Latvijas karogu pie mājas! 

Negaidi kā nav! Nesaceries un nesadomājies! To vienmēr saku saviem ceļojuma klientiem, jo citādi ir smags kritiens un vilšanās – mazliet pati piemirsu!

NB! jāpiedomā par naktstērpu – peņuārā labāk naktī neskraidīt! Satiksi vēl kaimiņus, bet varbūt foršus kaimiņus;)

Kopējām telpām ir arī savs pluss! “Dinamo Rīga” hokeja spēles skatīšanās uz lielā projektora. Vienīgi izsaucienus var dzirdēt pa visu māju, bet, ko varu teikt – tur manējie puiši fano!

Vēl Freiburga no mana redzējuma. Piedod, nakts bildes nav labākā kvalitātē, bet cerams pilsētas sajūtas var sajust!

  

Advertisements

3 thoughts on “8.diena esam latviešu namā Freiburgā + apkārtnes izpētīšana

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s