sev un savējiem

Pēdējās nedēļās saņemu ļoti daudz jautājumus: “Kā ir? Kā ir atgriezties atkal darbā?”

Te vairs nav interese kā es jūtos pati, bet kā tas ir? Lai saprastu, kā jautājuma uzdevējai būs, kad viņai drīz būs tā pati situācija, kad viss mainīsies!? Darbs jau nav tas bubulis!

Kad Tu esi stāvoklī, un jau tuvojas mirklis, kad satiksies ar savu mazo “brīnumu” – Tu domā, kā tas būs dzīvot tikai mājās, kā tiksi ar visu galā un vai vispār varēsi “nosēdēt” mājās!?

Atgriežoties apritē, cik tas vārds atgādina sistēmu – zobratiņu, kurā mēs dzīvojam un eksistējam! Tomēr reiz pienāk laiks, kad būtu laikam pieklājīgi atsākt strādāt, un pietiek “sēdēt” mājās!

2 GADI jeb 730 DIENAS MĀJĀS! Uzliekot to ciparu uz papīra, izskatās tik DAUDZ brīvdienu! Tomēr, esot mammai diviem, Tu vairs neesi mamma, kas sēž mājās, bet, manuprāt, privātais šoferis!

730 dienas – es nolēmu darīt un izmēģināt tik daudz lietu, bet dienas ir pagājušas un nekas īsti nav izdarīts, jo tas ikdienišķais dienas režīms tāāā paskrien, un tagad jau var teikt, ka ir jau paskrējis!

Šoreiz jau iepriekš biju nolēmusi, ka būšu mājās ilgāk! Otrais bērns un vairāk bērnu nav plānā, līdz ar to šāds mājās būšanas periods vairs nebūs NEKAD! Pēc tam varēšu strādāt līdz pat pensijai un šobrīd jāizmanto šis dotais laiks!;)

Ja bērnam piedzimstot, uznāk īsa depresija, ka esi mājās, neesi gulējusi, izskaties pirmajās nedēļās visu dienu, kā, tikko no siena kaudzes izlīdusi, un saproti – tas ir VISS, tā ir tā laime, un tā būs KATRU dienu! JĀ! Esi laimīga, ka TEV rokās guļ mazais, Tu viņu šūpo, lai tikai aizmigtu un neraudātu, un Tu stāvi – skaties ārā pa logu tālumā, asaras birst kā pupas, un Tu saproti, ka tā ir Tava ikdiena un Tava dzīve! Tas ir tas, ko Tu gribēji!

Pēc 2 gadiem ir līdzīgi! TU saproti! Tas ir viss! Mājās posms ir beidzies, un tā vairs NEKAD nebūs! Nebūs nekad, kad ir vienalga vai pirmdienai vai piektdiena, viss viens! Labi, ja zini nedēļas dienu, par datumiem nemaz nerunājot!

mans pirmdienas rīts vēl vasarā!

Mājās posms bija ilgs, jo patiesībā man tas iepatikās! JĀ! Tiešām! Tas bija sava veida darbs, tikai neviens to tā neuzskata un algā ir smaidi, smiekli, labsajūta, klusuma brīži, kurus izbaudi līdz katrai sekundei! Tikai mājās esošās mani sapratīs!

Darbs mājās, kurā Tu esi BOSS, savas dienas noteicējs un plānotājs! Tev nevienam nav jāatskaitās, tikai tas mazumiņš – viss ir jāizdara TEV! Mājsolis, šofera pienākumi, savējo aprūpēšana un izklaidēšana, jo Tu jau dzīvo mājās!

Vai, tas ir beidzies!?;) Atgriežoties “īstajā dzīvē” kā to dēvē vīrs, bet tas ir atsevišķs stāsts un mēs visas zinām, ko par dzīvošanu mājās domā vīrieši – ārēji atbalsta, bet cik ilgi un tālu pa īstam sapratīs!;))… JĀ, varu iepriecināt, atgriežoties darbā, nekas nav beidzies, tikai klāt nāk vēl un vēl!;)))

Patiesība par atgriešanos darbā! Pirmā diena, ieejot darbā, ir vienkārši lieliska, kā iet uz skolu 1. septembrī – pacilājums, prieks par atkal redzēšanos pēc 3 vasarām!

1.nedēļa – murgs, kad nav laika nekam: ne zvaniem, ne pusdienām; darba diena paskrien tādā juceklī, ka nesaproti no kura gala kaut ko sākt, kad jau jāskrien uz dārziņu pēc mazā, pēc tam uz māju, jāgatavo vakariņas, jāmazgā trauki, duša, jāpastrādā un jāiet jau gulēt!

– emocionāli ir grūtāk no rītiem, jo, ejot uz dārziņu, mazais prasās rokās, piespiežas tik stipri Tev klāt un, ieraugot dārziņu čukst ausī: mīļš, mīļš un nesaprot, kāpēc tādu mīļumu es tomēr atstāju, ja viņš ir mīļš!

Es tomēr iztieku bez raudāšanas aiz dārziņa durvīm, kā, vedot pirmo bērnu! Jo jau pēc 3-5 minūtēm whatsappā saņemu sava dārguma bildi un vēl vairākas bildes visas dienas garumā! Ir labi! Sirds mierīga, un visu dienu nav jādomā, kā nu iet! Paldies, Rasa! – superīgajam mājdārziņam!

2.nedēļa – pēc nedēļas atceries, ka neesi atzvanījusi draugiem, lai pastāstītu – kā tad iet? Darbā jau daudz maz ieej sliedēs un personīgajiem atgādinājumiem, kas tiek pārlikti no vienas dienas uz citu, klāt nāk vēl darba atgādinājumi!

+ jāsaka godīgi, sāku justies tomēr svarīgāka un nozīmīgāka savās sajūtās, jo es eju uz darbu! Īstu darbu!

– saproti, ka jau otro nedēļu nav bijis laika apskatīties mājas darbus vecākajam! Vakaros tik, gatavojot ēst, uzprasu, vai ir izmācījies un salicis somu! JĀ! Labošos, jo tomēr jāpārbauda ik pa laikam, lai saprastu, ka kontrole nav pazudusi un lai tā turpina – tomēr puika un tikai 4. klase!

3.nedēļa nu jau viss ir bumbās! Braucu ar prieku uz darbu, un rīti ir iepatikušies, ka, ja sarosāmies ar mazo ātrāk, dodamies jau agrāk no mājas! Pat pamanu atkal kaut ko instagramīgu!;)

Dievinu pastrādāt klusumā, sakārtot darbus pēc prioritātes – atkal varu izbaudīt klusumu! Tikai citādāku;)

Vienvārdu sakot! Būt mājās no sākuma liekās nesaprotami kā organizēt savu ikdienu, tad atgriežoties darbā atkal priekšā ir ķīniešu ābece, kad viss jāapgūst no jauna, jāatsvaidzina zināšanas un te mammām, nav tikai darbs vai mājas! Tas viss nāk papildus!

Tomēr darbā ir maza atslodze, jo direktors ne prasa ēst, ne iet uz tualeti vai spēlēties ar Tevi! Ir mazāk raustīšanas uz laiku, kad jau attopies, kad atkal jāskrien… pie griešanās veļas mašīnā (ikdienā) sākotnēji apziņā ir grūti pierast, jo es zināju kā būs un mazliet to atliku uz ilgāku laiku!

Vai atgriežoties darbā varēsi vakaros aiziet uz kafejnīcu, teātri un kino, satikties ar draudzenēm, kad vien vēlies – Tu maldies! Vēl daži gadi jāpagaida! ;) Tomēr tam ir domāti pusdienas laiki, kad vari ar kādu satikties!

Viens no daudzajiem posmiem ir beidzies! Šoreiz arī krūts barošanas beigšana bija mazliet smeldzīga, jo tā NEKAD vairs nebūs!, pirmajos mēnešos galvā pieturēju mirkli kā tas ir turēt rokās tik mazu bērnu-savu, jo tie posmi dzīvē iet viens pēc otra un dažkārt mēs pat tos neatskāršam, kad tas jau ir beidzies! Arī tagad mājās esošais posms – viens no daudzajiem nabas saites pārgriešanas posmiem atkal ir nedaudz pārgriezts!

Apskatoties apkārt, mums katrai ir sava dienas kārtība par ko domāt, kur skriet, kur esi aizmirsusi aizskriet, kur jau vairs nav jēgas skriet! Tas ir katrai, kurai galvā griežas vieni vienīgi atgādinājumi un saraksti, kuri bieži ieslēdzas tieši naktīs!

Un tad.. ir viens mirklis dienā, kad sāc jau redzēt sev apkārt to skaisto skatu, izbaudīt mirkli vai vienkārši paskatīties tālumā – IR LABI! Esi atkal ar visu tikusi galā, puslīdz pielāgojusies jaunam posmam un tad jau atkal atgriezies realitātē ES un TU;)

Welcome back!;))

P.S. vēl tik tāds mazumiņš – atrast laiku atkal sev!