Latvijas Lauku Idille
Svētki ir svētki, bet katros svētkos rodas kādas pārdomas, un laikam tāpēc tie ir tik dažādi svētki ar savām noskaņām, tradīcijām un domu!
Jāņos, esot laukos, īstos laukos – Tu saproti, kas tā ir par svētību būt vietā, kur apkārt, cik vien tālu skaties ir tikai pļavas un meži!
Vasaras saulgriežos iedomājos vai pēc gadiem mums visiem vai mūsu bērniem, mazbērniem būs pie kā uz laukiem atbraukt, jo tik daudzi vēlamies tikt uz pilsētu! Ir saprotams iemesls un nekas nav nosodāms, bet….!
Lai arī bērnībā no laukiem bēgu, tad tagad sev vēlos īstu lauku māju – prom no visiem pilnīgā klusumā, kur var dzirdēt tikai vēju šalkoņu, dzeni vai dzeguzi kūkojot…! (vecums nenāk viens;)
Jāpriecājās, ka bērniem mājdzivniekus vēl varu parādīt dabiskā vidē, jo liekas tik skumji, ka citi tos iepazīst tikai zoo..
Cerams Latvijas lauki atdzims un katram pienāks īstenais posms=vecums, kad rausimies atpakaļ pie saknēm, veidojot savas māju tradīcijas un svinēsim Latvijas svētkus, paceļot karogu pie mājas!
Citiem tā ir ikdiena, bet citi var tikai sapņot!;) 
sev un savējiem 