Mežā ir skaisti! Tu sasmelies enerģiju visai nedēļai, un ir skaisti skriet pa mežu! Vai ne? Man patīk!
Un tieši tik skaisti iesākās mana skriešanas ilūzija jeb pieteikšanās stirnu bukam!
Tomēr es lūdzu pie visiem spēkie atrunāt mani no sportiskiem masu pasākumiem! Vismaz tuvāko gadu laikā!
Ilgi spirinājos pretim masu sportam, bet varbūt tikai jāpamēģina un iepatiksies!
Sacīts, darīts!
Iesāksim ar kaut ko skaistu – skriešanu dabā @stirnubuks.lv!
Dievīga ideja, ja tikai sekundes simtsdaļā atšķir kreiso roku no labās! JĀ! Tā ir mana kļūda!;) Trasēm sanākot kopā, Tu spēj tikai dzirdēt: “Malā! Pa kreisi! Pa labi! Malā!”, kad ātrumā vairs nesaproti, kur vispār atrodies un meties vienā malā!
Es tiku nepareizā malā, lai skaisti noslīdētu dubļos pa kalnu un ideāli “uzsēstos” uz savas rokas!
Stirnu bukā nav tik viegli izstāties, ja esi pusceļā! Vienkārši reāli nevari noiet no trases, jo tad meklētu vienu “sēņotāju” ar dalības numuru!
Jāturpina skrējiens (lasi – pastaigu pa mežu), lai arī sapratu, ka tas nav mans pasākums un nav jēgas nemaz censties!
Sadzīs roka un turpināšu skriet pa savām trasēm!;)
Meža fotogrāfijas ir manas, bet no citiem Latvijas mežiem.
Jāatzīst, ka vienā skrējiena vietā bija tik skaists mežs, kur saule tieši iespīdēja caur kokiem un apspīdēja mīksti zaļās sūnas un kalnu!
Sirreāls skats! Skaistākais dienas moments vai arī vienkārši biju īsi pirms noģībšanas un vēroju gaismu sev priekšā!;)
Paldies par satiktajiem paziņām pirms trases, trasē un arī liels sveiciens vienam spēcīgam vīram, kas paķēra aiz rokas un “uzrāva” mani vienā kalnā! Laikam tiešām izskatījos varen nožēlojami!:))
JĀ! Esmu vienpatne! Patīk ne tūristu, ne masu pasākumu vietas, kur tiešām vari izbaudīt, izjust, saplūst!
Mēs esam dažādi un katram savs!
Tomēr! Varbūt vienreiz dzīvē vēlētos izmēģināt Medokas vīna maratonu!
Izklausās atkal kā pasaka – skrien pa Francijas laukiem, maziem ciematiņiem un baudi vīnu 23 pieturās! Tik vien kā jāpatrenējas noskriet 42 km un izdzert daudz, daudz vīnu! Jāsāk laikam ar vīnu!
Priekā!
P.S. viss mans savārstījums top pirms izlēmu aizbraukt tomēr pārbaudīt roku!
Laikam sestais prāts ieslēdzās!
Rezultātā lauzts zeltnesis un ģipsis uz 6 nedēļām! Tagad tas ir pierādījums, ka es nevaru piedalīties publiskos sporta pasākumos!;)
sev un savējiem 
Turies! Es ar vēl neesmu gatava masu skrējienam, bet lauzienu var saķert arī mauriņā pie mājas, kā to 1dien izdarīja mans vīrs…kāja…un mājās neapmierināts vīriets uz 2m…
LikeLike
Lai roka ātri dzīst! Pāgājušoruden noskrēju Medokas maratonu ;) Īsts PIEDZĪVOJUMS – atmosfēra ir kolosāla! Tikai bija karstuma rekords tajā dienā, bet tas netraucēja baudīt vīnu un fantastiskos skatus. Jātrenējas gan pirms tam ir – vismaz pusgadu vēlams, mums bija iknedēļas x3 10 km skrējieni, savādāk distanci pieveikt būs grūti, jo ir daudz kalniņu, dažādi ceļa segumi. Neaizmirsti arī par vīna dzeršanas teniņiem – vēlams regulāriem ;) 40 km es pat apēdu arī austeres ;))) Vienvārdsakot – tas ir jāpiedzīvo vismaz vienreiz :)
LikeLike
Paldies! Par muļķību vai neveiklību jāmaksā!
Jāatzīst, ka par Medokas maratonu uzzināju tieši no Tava ieraksta!;) Iznāk daudz trenēšanās – gan skriet, gan baudīt vīnu!;))
LikeLiked by 1 person
Kamēr roka dzīst, kā reiz var pievērsties vīna malkošanas treniņiem :))) Un pēc tam jau skriešanai! Ai, trakums, atceroties atkal gribas piedzīvot to visu vēlreiz ;)
LikeLike
Laikam, ja dara kko īstu un ar gandarījumu, tad sajūsma vēl nenoplok pēc daudziem gadiem!
LikeLiked by 1 person