sev un savējiem

Bērna dzimšanas dienas stāstiņš jeb pašironija par sevi, kad vēlies bērnam sarīkot skaistu un perfektu dienu, lai arī šogad netiek svinēta īstā bērnu ballīte, kad visu plāno jau 2 mēnešus pirms īstās dienas vai visu dienu skraidi svētkos un esi pārgurusi no visa!

Izlēmu darīt citādāk! Domājiet bija vieglāk!?
Visu nedēļas nogali tiešā un pārnestā nozīmē esmu vazājusies ar bērna dzimšanas dienas kūku pa 1/2 Latviju!

Dēliem dzimšanas dienas kūkas cepu pati. Izveidojusies tradīcija, kura ir svarīga pašreiz tikai man, bet cerams, kad dēliem būs 30 gadi, viņi to novērtēs un teiks viens otram: "Atcerieskā mamma mums cepa tās jancīgās dzimšanas dienu kūkas!" Šoreiz nebija izņēmums un es tiešām centos!

Kad es sapratīšu, ka perfekti ir mana dzīves neiespējamā misija!

Kūku uzcepu, braucām uz Cēsu svētkiem, kur bija paredzēts palikt pa nakti, naktī tomēr atbraucām ar visu kūku atpakaļ uz Rīgu un nākošā dienā jeb dēla dzimšanas dienā izlēmām (lasi "izlēmu") kūku ēst pie jūras! Perfekta un romantiska doma, vai ne? Ņemam kūku līdzi, tik pa ceļam "ieskriesim" baskāju takā pie Valguma ezera, kurā nemanot paiet 2 stundas, tad pusdienas Šlokenbekā un beidzot pulksten 17:00 dodamies uz jūru! Āleluja!

Rezutlātā kūka ir izkususi, šķīvji ir, karotes nav, ar ko to šķidro putru ēst! Nebija jau paredzēts, ka tā mainīs savu konsistenci no cieta uz šķidru! Kas to varēja iedomāties, turot kūku mašīnas bagāžniekā karstākajā vasaras dienā!

Pačilojām un braucām mājās ielikt kūku – uzmini kur? Ledusskapī, lai pastāv! Žēl jau mest ārā!;)

Diena pagājusi, un dzimšanas dienas kūka nemaz nav ēsta!
"Top" otra kūka 5 minūtēs, aizskrienot uz piemājas bodi!

Svecītes nopūstas, un diena beigusies! Perfekti! ;)

Kur es biju ātrāk, jo bērns, tikai vakarā pūšot svecītes saprata, ka viņam ir dzimšanas diena! Piedod, mazais! Gribēju kā labāk, skaistāk un glancētāk!

JĀ! Jau 3 gadi manam brokastu, pusdienu un vakariņu komplektam = es un jau 3 mani vīrieši!

Dzīvē nekas nenotiek perfekti, lai kā tu plānotu, sapņotu un cerētu, viss var notikt citādi!
Vai sliktāk = dažreiz!
Arī man bija sapņi un cerības, lai būtu skaistas atmiņas par bērna dzimšanu! Tā vietā, braucot garām dzemdību vietai, smeldze vēl joprojām laužas ārā jeb, kas nenogalina padara mūs stiprākus! (grūtniecēm LŪDZU rakstu nelasīt!)

Jāmācas, jāmācās un vēlreiz jāmācās visu pārvērst par labu! Vismaz jācenšas ar pašironiju un humoru, kaut vai skraidīt ar savu kūku pa visu Latviju!

Jocīgi, ka kļūstot par mammām mūsos rodas perfekcionisms, lielāka vienaldzība, ko domā citi, lai tikai bērni smejas, ir veseli un laimīgi!

Par mammām! To vēlmēm, sapņiem par skaistu dzīvi! Esam to pelnījušas!
Atslābstam un priekā!

p.s. kūkas recepte nebūs! Neesmu to ēdusi, lai gan vīrs to pusnaktī nogaršoja, jo kūka atkal paspēja jau sastingt! Es neriskēju! :)