sev un savējiem

Viņš – mazais, kas nezina kā ir citādāk! Vārdu neminēšu, jo varbūt mazais pēc 38,3 gadiem būs nākamais Latvijas Prezidents!

Neraud, guļ gultiņā un pārvietojas pārsvarā ap savu asi! Cilvēki un bērni ir apkārt, jo pa dienu Viņš tiek “izstumts” rotaļu istabā, bet Viņš pārsvarā guļ gultiņā uz muguras un pēta rokas, griestus!

Neprasās opā, ir tikai ar sevi un mēģina sevi ieaijāt, guļot šūpojoties no vieniem sāniem uz otriem!
Viņš var paļauties tikai uz sevi!
It kā vēlies palīdzēt, bet no otras puses baidies, jo lasīts, ka bērnu nama bērnus nevar ņemt rokās…, bet tas laikam attiecās vairāk uz māsiņām un Tevī emocijas uzsprāgst un Tavas kustības nobremzējās! No malas domājot, Tu gribi tikai bērnam palīdzēt, bet nezin kāpēc, kad esi nonācis šajā situācijā – Tu vienkārši nobīsties un baidies darīt! Pašai kauns no savām emocijām!
Pirmajās dienās visiem jaunajiem “ienācējiem” nodaļā skatieni ir piekalti ik pa laikam mazajam un rodas galvā 100 jautājumi! Pat Mr. Lieliskā acīs ieraugu žēlumu un neizpratni!

Tāds žēlums, ka mazajam nav neviena visā pasaulē (varbūt kļūdos) un izskatās, ka Viņš ir pieradis pie šīs situācijas! Viņš jau nezina kā ir jābūt, kad slimnīcās mammas dara visu: ceļ Tevi 100 reizi opā, guļ gultā blakus nekustīgi, lai arī pašai visi locekļi jau sāp, bet grib, lai mazais paguļ ilgāk un lai miegs dziedē.. Viņš nemaz nezina, kas viņam NAV un TRŪKST!

Varbūt bērnu namā ir kāds, kas vairāk rūpējās! Nezinu, kā būtu, ja Viņš raudātu un prasītu visu uzmanību tikai sev, bet tā nav! Viņš tikai klusē!

Mūsu vienaudzis nes mazajam mantiņas uz gultiņu, bet Viņam par tām un apkārtējiem pat nav īstas intereses! Viņam vairāk patīk izbāzt kājas no redelēm un atstumties vai bīdīt krēslu!;)

Pēc dienām Tu pierodi, ka mazais ir tepat un dzīvojas savā nodabā + esi pieradusi pie savām izjūtām un vairs nevairies palīdzēt! Citādi ir traki, ka Tu pierodi un uztver situāciju kā normu!

Paldies jaunajām māsu palīdzēm brīvdienās, kas mazo žiperi cenšas iekustināt un paspēlēties ar smaidu! Žēl, ka papildus ārstēšanai Viņam nenodrošina fizioterapeitu – nav jau lauzta kāja, jo smagi skatīties, ka mazais nerāpo un nestaigā pusotrā gadā! JĀ! Gultā Viņš gar malām prot staigāt un visādi citādi izpausties. Izskatās, ka ikdienā mazais dzīvojas, guļ un pastāv tikai 120 x 70 cm!

Ejot ap bērnu slimnīcu, uzraksts BABY BOX – “vieta bērna dzīvībai” ir tik izlecošs šajā kontekstā! Būtu labāk, ja mazā mamma būtu mazo atstājusi tur, kur viņš tiktu uzreiz kādas mammas azotē, nekā iestrēdzis birokrātijā un gultā!

Palīdzēt – tik daudzi mēs to vēlamies! Nospiežam like un ieliekam šausmu sejiņas dažādos forumos pie rakstiem un redzam ierakstus, ka kaut kas jādara, jāiet un jāpalīdz…!

Realitāte diemžēl ir cita un tur neko nevar darīt, jo skrejošajā ikdienā mums jārūpējas pienācīgi arī par saviem bērniem un ģimeni! Varbūt ar mazumiņu katrs varam, ko darīt!
Mazumiņš pie Mazumiņa = Liels Mazumiņš!

Pavasarī esmu sev saglabājusi ierakstu par zeķītēm priekšlaikus dzimušajiem (nē, mans bērns nav priekšlaikus dzimis!), bet man patīk it kā adīt! Mans plāns šogad, ka es varētu saņemties un noadīt zeķītes priekšlaikus dzimušajiem! Neadu es bieži, jo nekādi džemperi man nesanāk! Tomēr patīk šis “vecmāmiņu process” ik pa laikam un mani mazie ir tikuši katrs pie savas pirmās sedziņas, jo kvadrātu es tiešām māku noadīt! Zeķītes – redzēsim;)
Mazumiņš, bet cerams Mazumiņa formula iedarbosies!

---

Kāpēc šo visu rakstu! Ieraksta uzmetumi jau top telefonā. Laikam piefiksējot savas izjūtas, es tās tiešām izlaižu caur sevi, nevis bija un izbija. Tomēr šoreiz personīgās izjūtas par mums, lai paliek pie manis – pietika ar vienu sajūtu atklāšanos iepriekš! Lai piedod tuvie un svešie, kas šajās dienās jautā: “Kā Tu jūties?” un es izklausos tik auksta un vienaldzīga savā atbildē: “Viss kārtībā! Laikam jau sāku pierast pie operācijām!” Tā vienkārši ir vieglāk atbildēt! Piedodiet!

Sausā statistika: 22 mēnešos 4 operācijas, kopā esam gaidījuši 16 operāciju stundas – it kā tie ir tikai skaitļi un tie nav lieli, jo tā pat nav 1 diennakts, bet tikai divas Tavas darba dienas! Tomēr gaidīšanai tas ir DAUDZ + 54 dienas slimnīcā!

Nav daudz! Te ir bērni un vecāki, kas uzturas daudzreiz, daudzreiz ilgāk!
Izturību jums visiem – maziem un lieliem!

p.s. noklausīta māsu saruna, kuras tiešām raujas un skrien visu laiku, bet paspēj Tev vēl uzsmaidīt! (arī te ir sācies atvaļinājuma periods!)
“Cerams lietus nebeigsies, citādi atkal sāks vest bērnus!”

Sargāsim bērnus!

Un Tev mazais novēlu atrast mammu, kas būs Tev blakus laimē un nelaimē, bet to es Tev pateikšu personīgi!